Zvejniecības likumā definēts, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Nereti sabiedrībā nav skaidrs, kādas darbības garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļautas un kādas ir aizliegtas tauvas joslā. Tādēļ rodas strīdi, tiek celti žogi, lai norobežotu piekļuvi ūdeņiem.
Sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docenti, Dr. iur. INGU KUDEIKINU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
Cik tauvas joslu ir Latvijā, kur tās atrodas? Kāds ir to platums?
Vai vienmēr ap ūdenskrātuvi ir vajadzīga tauvas josla? Kuros gadījumos tā netiek prasīta?
Kam var piederēt tauvas josla? Vai dabā ir jānovieto speciālas zīmes, kuras norāda, ka šeit atrodas tauvas josla?
Vai var uzcelt žogu gar privātu ezeru tā, lai citi tam netiek klāt?
Tauvas josla – tas ir apgrūtinājums īpašniekam. Kādi ierobežojumi pastāv īpašniekam?
Kādi ir īpašnieka pienākumi pret tauvas joslu?
Kas garāmgājējiem un makšķerniekiem ir atļauts tauvas joslā? Vai viņi drīkst peldēties, sauļoties, rīkot pikniku? Vai ir noteikts kāds precīzs regulējums?
Vai drīkst prasīt naudu par atpūtu tauvas joslā?
Vai ir atļauts pārvietoties ar mehānisku transportlīdzekli vai velosipēdu gar virszemes ūdens objektiem?
Ko nedrīkst darīt tauvas joslā? Kas ir aizliegts garāmgājējiem, makšķerniekiem?
Kādi būtiski aspekti vēl būtu jāņem vērā, atrodoties tauvas joslā?
