Vārdu un uzvārdu ikviena persona ir tiesīga mainīt tik daudz reižu, cik vien to vēlas un spēj savu izvēli pamatot. Taču tautības maiņa ir iespējama tikai vienreiz. Kāpēc tā?
Kā norāda Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte, pieaugušu personu vidū gan vārda, gan uzvārda maiņa ir populāra. Viena gada laikā tiek izskatīti no 1000 līdz 1200 personu iesniegumi (350—400 iesniegumu par uzvārda maiņu, iegūstot laulātā uzvārdu vai dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, 350 iesniegumu, ja vārda vai uzvārda dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā). „Tostarp, piemēram, nomainot vārdu, var būt situācija, ka vārda maiņa jāveic atkārtoti, jo jaunizvēlētais vārds personai tomēr ir neatbilstošs un sadzīvot ar izdarīto izvēli ir grūti,” norāda I. Upīte.
Mazāk populāra, tomēr likumā noteikta iespēja, ir arī tautības ieraksta maiņa, kuru dzīves laikā var veikt vienu reizi.
Raidierakstā klausieties:
Kādi dokumenti paralēli iesniegumam (speciālai veidlapai) personai ir jāiesniedz?
Ko nozīmē “dzimtas uzvārds tiešā augšupējā līnijā”? Vai un kā to jāpierāda?
Vai ir iespējams pieņemt brīvi izvēlētu uzvārdu, kas nav ne laulātā, ne dzimtas, ne vecāku uzvārds?
Vai, pievienojot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, ir jāprasa laulātā piekrišana?
Vai bijušais laulātais var iebilst, ja, laulību šķirot, otram laulātajam paliek laulības uzvārds?
Kā notiek lēmuma pieņemšana – atļaut vai liegt personai mainīt vārdu, uzvārdu?
Vai bieži nākas personas iesniegumu noraidīt? Kādi tam ir biežākie iemesli?
Kas notiek ar personas veco vārdu, uzvārdu? Vai tas saglabājas reģistros?
Kāpēc tautības ierakstu var mainīt tikai vienu reizi?
Kā pierādīt savu radniecību tautības ieraksta maiņai pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divās paaudzēs?
Kāpēc nav iespējama tautību “latgalietis”, “sēlis” izvēle?
